Latvijas Suņu Audzētāju Apvienības Ciltsdarba reglaments.
SATURS
1. VISPĀRĒJĀ DAĻA.
2. CILTSDARBA KONSULTĀCIJAS
3. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS.
4. AUDZĒTĀJA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS.
5. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS.
6. AUDZĒTAVAS.
7. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI.
8. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA.
9. ĪPAŠNIEKU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
10. METIENA KONTROLE.
11. CILTSGRĀMATA.
12. CILTSRAKSTI.
13. MAKSĀJUMI.
14. PĀRKĀPUMI
1. VISPĀRĒJĀ DAĻA.
1.1. „Latvijas Suņu Audzētāju Apvienības” ( turpmāk tekstā”LSAA”) ciltsdarba reglaments, ir obligāts LSAA sastāvā esošajiem klubiem, audzētavām un ierindas audzētājiem.
1.2. LSAA ciltsdarba reglaments kalpo merķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai, esošo starptautiski atzīto suņu šķirņu saglabāšanai, kā arī to kvalitātes uzlabošanai.
1.3. Ar ciltsdarbu „ LSAA” ietvaros nodarbojas škirņu klubi un reģionālie klubi, kuru mērķis ir šķirnes izkopšana. ievērojot normatīvos aktus par labturības prasībām mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai. Savā ciltsdarbā klubi izmanto funkcionāli veselus dzīvniekus ar šķirnei atbilstošu psihi un veselīgu iedzimtību. Klubu funkcijās ietilpst ciltsdarba koordinēšana, konsultācijas un kontrole.
1.4. Šķirņu klubi, izstrādājot savus speciālos šķirnes ciltsdarba nolikumus, vadās no LSAA ciltsdarba reglamenta, ievērojot attiecīgās šķirnes specifiku. Šķirnes kluba ciltsdarba nolikumā var tikt izvirzītas augstākas prasības kā LSAA reglamentā. Šķirnes kluba uzstadītās prasības ir obligātas visu attiecigās šķirnes suņu izmantošanai ciltsdarbā LSAA ietvaros.
1.5.Klubu uzdevums ir rūpēties, lai vaislas dzīvnieku izmantošana nepārtaptu par ļaunprātīgu dzīvnieka fizioloģijas ekspluatēšanu, kuras rezultātā klaji tiktu ignorētas Dzīvnieku Labturības prasības.
1.6. Klubu pienākums ir cīnīties pret iedzimtu defektu un slimību veicināšanu!
1.7. Šķirņu klubi nosaka katras šķirnes suņiem nepieciešamās nervu sistēmas vai darba spēju pārbaudes, vadoties no šķirnes īpatnībām un pielietošanas specifikas.
1.8. Klubu prasības neierobežo audzētāju radošo izvēli ciltsdarbā.
1.9. LSAA Ciltslietu Komisiju ievēl LSAA klubu padome . Tās sastāvā ietilpst pieci kompetenti locekļi, kuri no sava vidus izvēl komisijas priekšsēdētāju.
1.9.1. Ciltslietu Komisija ir institūcija, kas izstrādā un nodod apstiprināšanai LSAA valdei ciltsdarba pamatnolikumus un citus ciltsdarbu regulējošus dokumentus.
1.9.2. Ciltslietu Komisija ir tiesīga kontrolēt Ciltsdarba Reglamenta izpildi klubos.
1.9.3. Izņēmuma gadījumus, kuri saistīti ar atkāpēm no LSAA Ciltsdarba Reglamenta prasībām, izskata LSAA Ciltslietu Komisija, balstoties uz kluba rakstveida iesniegumu. Ciltslietu Komisija izvērtē un pieņem galīgo lēmumu katrā atsevišķā gadījumā.
2. CILTSDARBA KONSULTĀCIJA.
2.1. Klubu pienākums ir nodrošināt ierindas audzētājiem konsultācijas un kontrolēt ciltsdarba norisi, kā arī apmācīt ciltsdarba kontrolierus.
2.2. Katrā klubā tiek nozīmēts atbildīgais kinologs – ciltsdarba vadītājs, kurš iesniedz atskaites LSAA Ciltslietu komisijai par klubā veiktajiem vaislas pasākumiem.
2.3. Klubu ciltsdarba vadītāju pienākums ir sekot, lai ierindas audzētāji tiktu iepazīstināti ar Vaislas Reglamentu, apzinātos savas darbības sekas un ievērotu šī Reglamenta prasības.
3. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS.
3.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir fiziska persona, kura iegādājusies vaislas dzīvnieku likumīgā ceļā un var to pierādīt dokumentāli.
3.2. Audzētājs ir vaislas kuces īpašnieks vai tās nomnieks.
3.3. Par audzētāju var būt jebkuras valsts pilngadīgs iedzīvotājs vai reģistrēta juridiska persona, kas piereģistrēta LSAA sistēmā. Gadījumā, ja audzētājs nedzīvo Latvijas teritorijā, LSAA vaislas komisija nodrošina kompetentu metiena apskati pēc tā dzīves vietas.
3.4. Klubu pienākums ir veikt īpašu kontroli par ciltsdarbu ar nomātām kucēm. Audzētājam jāiesniedz klubā rakstisks līgums par kuces nomāšanu savlaicigi, pirms pārošanas.
4. AUDZĒTĀJA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
4.1. Audzētājam ir jābūt apmācītam mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā un tam jābūt apmācību apliecinošam dokumentam vai tam ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks ir juridiska persona, vismaz viens tās darbinieks ir apmācīts vai ieguvis izglītību atbilstoši šajā apakšpunktā minētajām prasībām
4.2. Audzētāja pienākums ir kuces pārošanai izmantot vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst Reglamenta prasībām.
4.3. Audzētājam pārošanas atļaujas saņemšanai jāiesniedz biedrībā šādi dokumenti:
4.3.1. Kuces ciltsrakstu kopija;
4.3.2. Kuces apmācību apliecinoša dokumenta kopija (saskaņā ar 7.8.punktu);
4.3.3. Kuces eksterjera novērtējuma un čempiona sertifikātu kopijas;
5.3.4. Kuces veselības pārbaužu sertifikātu kopijas.
4.4. Nav pieļaujams no kuces iegūt metienus bez biedrības izsniegtas pārošanas atļaujas.
4.5. Audzētājam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.
4.6. Visiem kucēniem pirms pēdējās metiena apskates jāveic identifikācija, ievadot mikročipu.
4.7. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo sākot no 21 dienas vecuma
4.8. Gadījumā, ja audzētājs nav nodevis jaunajiem īpašniekiem kucēnus līdz laikam, kad pēc profilaktiskās vakcinācijas shēmas ir paredzēta atkārtota vakcinācija, audzētājam ir jāveic kucēnu atkārtota vakcinācija atbilstoši vecumam.
4.9. Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, bet suņa īpašniekam – otrās izvēles tiesības, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
4.10. Audzētājam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.
5. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
5.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt pārošanai ar savu suni vienīgi tādu vaislas kuci, kura atbilst Reglamenta prasībām.
5.2. Suņa īpašniekam, pirms pārošanas jāpieprasa audzētājam uzrādīt biedrības izdota noteikta parauga pārošanas atļauja, bet ārvalstīs dzīvojošām kucēm – tās organizācijas izdota pārošanas atļauja, kuras biedrs ir kuces īpašnieks vai nomnieks.
5.3. Vaislas suņa īpašniekam pārošanas atļaujas saņemšanai jāiesniedz biedrībā šādi dokumenti:
5.3.1. Suņa ciltsrakstu kopija;
5.3.2. Suņa apmācību apliecinoša dokumenta kopija (saskaņā ar 7.8.punktu);
5.3.3. Suņa eksterjera novērtējuma un čempiona sertifikātu kopijas;
5.3.4. Suņa veselības pārbaužu sertifikātu kopijas.
5.4. Suņa īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.
5.5. Suņa īpašniekam ir otras izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
5.6. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks. Suņa īpašnieks ir atbildīgs par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.
6. AUDZĒTAVAS.
6.1. Katrai „Audzētavai” tiek piešķirts savs vaislas nosaukums stingri personīgai lietošanai, kurš tiek ierakstīts Ciltsrakstos kopā ar suņa vārdu, lai apzīmētu suņus, kuri cēlušies no vienas „Audzētavas”. „Audzētavas” nosaukums ir pastāvīga un neatdalāma suņa vārda sastāvdaļa. Suņa vārdā var būt tikai vienas „Audzētavas” nosaukums, no kuras tas ir cēlies.
6.2. LSAA veic Audzētavas nosaukuma reģistrāciju un aizsardzību, vadoties pēc speciālā nolikuma
6.3. No jauna pieteiktās audzētavas nosaukumam būtiski jāatšķiras no citiem jau agrāk reģistrētiem un aizsargātiem audzētavu nosaukumiem.
6.4. Audzētājs var reģistrēt tikai vienu audzētavas nosaukumu, neatkarīgi no audzējamo šķirņu skaita.
6.5.Ja audzētava atsakās no nosaukuma turpmākas izmantošanas, tad audzētājam cits aizsargāts nosaukums netiek piešķirts.
6.6. Audzētavas nosaukums nevar tikt nodots citiem audzētājiem. Audzētavas nosaukums var tikt mantots likumīgā ceļā vai zaudē spēku audzētāja nāves gadījumā, ja tā mantinieks nepārņem nosaukumu sev.
7. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI.
7.1. Ciltsdarbā tek izmantot tikai praktiski veseli, visām standarta prasībām atbilstoši šķirnes suņi un kuces ar stabilu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LSAA, LKBA, IUCB, LKF vai UCI, IKU, A.C.W. FCI un citās starptautiski atzītas kinoloģisko organizāciju sistēmu Ciltsgrāmatās vai Reģistrā.
7.2. Pie Ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, iedzimtiem veslības traucējumiem,psihes anomālijām un šķirnes diskvalificējošiem trūkumiem, kuri noteikti šķirnes eksterjera standartā, kā piemēram: uzvedības anomālijas, iedzimts aklums vai kurlums, zaķa lūpa, vilka rīkle, defekti zobu sistēmā, žokļa anomālijas, kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, skeleta deformācijas – lauzta aste u.c. (šķirnēm, kurām tas nav paredzēts standartā), kā arī slimi ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c., kā arī tiem ir jābūt apzīmētiem un reģistrētiem atbilstoši LR normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
7.3. Vaislas sunim un kucei jāsaņem eksterjera novērtējums kādā no LSAA rīkotām izstādēm: līdz 2 gadu vecumam vismaz viens novērtējums, vecākiem par 2 gadiem – divi novērtējumi (viens no tiem var būt saņemts junioru klasē). Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru organizē klubs, saskaņojot ar Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju. Izstādes novērtējumam jābūt ne zemākam par atzīmi "ļoti labi".
7.4. Audzētāja pienākums ir nodrošināt kucei un tās pēcnācējiem atbilstošus turēšanas un barošanas apstākļus. Kluba Ciltsdarba komisijai jāpārbauda apstākļu piemērotība vesela metiena izaudzēšanai pirms kuces pārošanas.
7.5. Reproduktīvā vecuma ierobežojumus vaislas suņiem un kucēm nosaka šķirņu klubi savos ciltsdarba nolikumos, balstoties uz šķirnes specifiku. Vaislā izmantojamās kuces, tomēr, nedrīkst būt jaunākas par 15 (piecpadsmit) mēnešiem un vecākas par pilniem 8 (astoņiem) gadiem, vaislas suņi – ne jaunāki par 12 (divpadsmit) mēnešiem. Tikai īpašas nepieciešamības gadījumos, šķirnes uzlabošanas interesēs, pieļaujams izmantot vaislā kuci vecāku par pilniem 8 gadiem, ja to pieļauj viņas veselības stāvoklis. Suņiem nav lielāka vecuma ierobežojuma.
7.6. Gada laikā vaislas kucei pieļaujams tikai viens metiens. Ja kuce meklējas retāk, kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā 10 mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas. (24 mēnešu periodā vienai kucei nedrīkst būt vairāk par diviem metieniem)
7.7. Vaislas dzīvniekiem jāveic veselības pārbaudes, atbilstoši prasībām, kādas LSAA un attiecīgais šķirnes klubs uzstāda katrai šķirnei.
7.8. Dienesta un medību šķirņu suņiem, kuriem noteiktas obligātās apmācības, jāiziet apmācību kurss un jāsaņem darba spēju pārbaudes sertifikāts, atbilstoši šķirnes kluba prasībām. Šķirnēm, kurām noteiktas sociālās uzvedības pārbaudes, jāsaņem atbilstošs sertifikāts.
8. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA.
8.1. Pārošanas atļauja - dokuments, kas apliecina, ka kluba Ciltsdarba komisija piekrīt dotā suņa izmantošanai vaislas darbā.
8.1.1. Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem savā klubā pirms pārošanas. Pārošanas atļauju ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju apstiprina ar savu parakstu.
8.1.2. Pārošanas atļauju, ar aizpildītu pārošanas aktu, ar vaislas suņa un kuces īpašnieku parakstiem, kuces īpašnieks pēc kucēnu piedzimšanas atdod metiena kontroles komisijai. Pārošanas atļauju vienlaicīgi ar metiena kartiņu iesniedz Ciltsgrāmatā.
8.1.3. Gadījumā, kad kuce paliek tukša (neiestājas grūsnība), kuces īpašnieks nodod pārošanas atļauju atpakaļ klubā 3 mēnešu laikā pēc pārošanas.
8.2. Pārošana.
8.2.1. Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai pēc kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma. Kuces īpašnieka pienākums kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām LSAA Ciltsdarba Reglamenta un kluba ciltsdarba nolikuma izvirzītajām prasībām.
8.2.2. Izmantojot kuces pārošanai ar citā valstī dzīvojošu suni, tam jābūt reģistrētam LSAA atzītā ciltsgrāmatā.
8.2.3. Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem rakstiska atļauja klubā. Ciltsdarba komisija izvērtē šādas pārošanas lietderību un ar to saistītos riskus.
8.2.4. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārota ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī ar citas šķirnes suni, šī pārošana tiek uzskatīta par diskvalificētu un dzimušie kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti tiem netiek izsniegti.
8.2.5. Pirms pārošanas ir jāsastāda līgums par pārojuma apmaksu . Par bezmaksas pārošanu nākošajā meklēšanās reizē, ja kuce paliek tukša, nepieciešams līgumā noradīt speciāli.
9. ĪPAŠNIEKU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
9.1.Pienākumi.
9.1.1. Informē klubu par metiena piedzimšanu 3 dienu laikā no dzimšanas brīža.
9.1.2. Nodrošina ciltsdarba komisijas pārstāvjiem iespēju veikt metiena apskati.
9.1.3. Nodrošināt vaislas metiena kvalitatīvu aprūpi un kopšanu (veikt attārpošanu, vakcinēšanu, identifikāciju atbilstoši vecuma prasībām, rūpēties par labiem sanitārajiem apstākļiem un kvalitatīvu barošanu atbilstoši kucēnu vecumam).
9.1.4. Atsavināt kucēnu ne ātrāk kā no astoņu nedēļu vecuma, garantējot, ka kucēni ir praktiski veseli.
9.1.5. Kopā ar kucēnu izsniegt sekojošus dokumentus:
a) kucēna vaislas kartiņu,
b) veterināro grāmatiņu ar vakcinācijas un identifikācijas atzīmēm,
c) abpusēji parakstītu pirkšanas- pārdošanas līgumu.
9.1.6. Sniegt informāciju par obligātajām vakcīnām, kas turpmāk būs jāveic.
9.1.7. Sniegt konsultācijas par kucēna turpmāku barošanu, audzināšanu un kopšanu.
9.1.8. Informēt jauno saimnieku, ka no kucēna pirkšanas brīža tas ir atbildīgs Latvijas Valsts administratīvās un krimināllikumdošanas priekšā par suņu turēšanas normu ievēršanu valstī, kā arī pilsētu un rajonu pašvaldību noteikto saistošo nolikumu ievērošanu.
9.1.9. Uzlikt par pienākumu jaunajam saimniekam paziņot klubam vai audzētājam gadījumā, ja suns tiek pārdots citiem saimniekiem.
9.2. Tiesības
9.2.1. Saņemt informāciju un konsultāciju par iespējamo vaislas materiāla izvēli un kucēnu kopšanas un audzēšanas īpatnībām.
9.2.2. Laicīgi saņemt dokumentāciju pārošanas veikšanai.
9.2.3. Interesēties par kucēna veselības stāvokli un dzīves apstākļiem jaunajā dzīves vietā.
9.2.4. Pieprasīt atgriezt suni tiesiskā ceļā, ja tiek konstatēts un juridiski apstiprināts, ka suns dzīvo apstākļos, kas apdraud viņa veselību un dzīvību.
10. METIENA KONTROLE.
10.1. Audzētāja paziņo savam klubam par metiena piedzimšanu trīs dienu laikā, audzētavas īpašniekam – 10 dienu laikā no kucēnu piedzimšanas brīža.
10.2. Klubs norīko kompetentu komisiju metiena apskates veikšanai tā audzēšanas vietā. Audzētāja pienākums ir nodrošināt metiena apskates iespēju.
10.3. Pamatota konflikta gadījumā, audzētājs vai klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīmē Ciltslietu Komisija.
10.4. Metiena kontrole ir būtisks elements kontrolētai šķirnes suņu audzēšanai LSAA.
10.5. Metiena kontroles komisija sastāda apskates aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija, pēc pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā, iesniedz kluba ciltsdarba vadītājam.
10.6. Komisijas sastāvā jābūt vismaz vienai personai ar kinoloģisko vai Veterinārārsta izglītību, kura pilnībā atbild par kucēnu fizisko veselības stāvokli apskates brīdī un apliecina to metiena apskates aktā ar savu parakstu. Neskaidros gadījumos kinologam ieteicams pieaicināt veterināro speciālistu.
10.7. Metiena apskate jāveic vismaz 2 reizes. Pirmo reizi 5 dienu laikā pec dzimšanas, otro reizi atbilstoši kluba ciltsdarba nolikumā noteiktajam minimālajam pārdošanas vecumam, bet ne agrāk kā 8 nedēļu vecumā. Klubs var sava ciltsdarba nolikumā noteikt vai vajadzības gadījumā veikt papildus metiena apskates.
10.8. Kucēnu realizāciju drīkst uzsākt pēc pēdējās apskates, kad kucēni ir pilnas 8 (astoņas) nedēļas veci. (saskaņā ar 04.04.2006. MK noteikumu Nr.266 9.punktu) pēc pēdējās apskates:
10.8.1. pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā;
10.8.2. pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
10.9. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēts neatbilstība standartam, kas neietekmē suņa dzīvotspēju, vai standartam neatbilstoša krāsa, šie kucēni tiek brāķēti. Izsniedzamajos dokumentos tiek veikts ieraksts „Vaislas brāķis”.
Ja tiek konstatētas iedzimtas fiziskas nepilnības - kroplības, Vaislas komisija rekomendē šos kucēnus humāni eitanizēt.
10.10. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LSAA norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas kluba Padomei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.
10.11 Pirms metiena pēdējās apskates kucēni ir jāidentificē ar tetovējumu vai mikročipu.
10.12. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad viss metiens netiek reģistrēts.
10.13. Metienā atstājamo kucēnu skaita ierobežojumus nosaka biedrības savos ciltsdarba nolikumos. Biedrības komisija ir tiesīga lemt par kucēnu skaita samazināšanu metienā un uzdot audzētājam humāni eitanazēt vārgus kucēnus, kucēnus ar iedzimtiem defektiem u.tml.
10.14. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LSAA norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas biedrībai jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.
10.15. Atsavinot kucēnus ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.
10.16. Uz metiena pēdējās apskates brīdi visiem metiena kucēniem jābūt identificētiem ar mikročipu, vakcinētiem pret infekcijas slimībām, atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām. Kucēns tiek atsavināts jaunajam īpašniekam kopā ar veterināro dokumentu, kurā izdarīti ieraksti par veikto vakcināciju un attārpošanu.
11. CILTSGRĀMATA.
11.1. Ciltsgrāmata ir būtiska šķirnes suņkopības sastāvdaļa, kuras uzdevums ir apkopot precīzu un pēc iespējas visaptverošu informāciju par tajā reģistrētajiem šķirnes suņiem.
11.2. Ciltsgrāmata ir LSAA īpašums, un tās uzraudzību veic Ciltslietu Komisija.
11.3. Ciltsgrāmatas vadītājs ir Ciltsdarba komisijas loceklis, kuru apstiprina LSAA Padome.
11.4. Ciltsgrāmatu veido sējumi ar metiena kartiņām, kuras sarindotas to iesniegšanas secībā. Katrai šķirnei atbilst savs sējums. Dokumentu iesniegšanas un izdošanas kārtību nosaka nolikums par Ciltsgrāmatas organizāciju. Tā var tikt veidota arī elektroniski.
11.5. Ciltsgrāmatā ieraksta tikai tos suņus, kuru izcelsmi vismaz trijās paaudzēs pilnībā var pierādīt LSAA atzīto organizāciju ciltsgrāmatās.
11.6. Par pamatu ierakstam Ciltsgrāmatā kalpo metiena kartiņa, kuru ar savu parakstu apstiprina audzētājs vai audzētavas īpašnieks un kluba ciltsdarba vadītājs.
11.7. Minimālā nepieciešamā informācija:
- šķirnes nosaukums,
- audzētavas nosaukums vai metiena pievārds,
- audzētāja vārds, uzvārds, adrese un paraksts,
- kucēnu dzimšanas datums,
- vecāku vārdi un Ciltsgrāmatas numuri,
- kucēnu dzimums, vārds, Ciltsgrāmatas numurs, krāsa,
- identifikācijas numurs.
11.8. Šķirņu klubi tiesīgi izlemt, vai Ciltsgrāmatā jāfiksē vēl papildus cita informācija par metienu.
11.9. Ja Ciltsgrāmatā tiek reģistrēts metiens bez audzētavas nosaukuma, klubs piešķir tam pievārdu, kas tiek pievienots aiz kucēna vārda.
11.10. Ja vaislas sunim vai kucei ir ārzemēs izdoti ciltsraksti, tad LSAA Ciltsgrāmatā jāiesniedz šo ciltsrakstu oficiāli apstiprināts tulkojums (izņemot angļu valodā izdotos ciltsrakstus). Ja suņu vārdi nav rakstīti ar latīņu burtiem, jādod to latīniskā transkripcija.
11.11. Nav atļauts izmainīt oriģinālo, Ciltsgrāmatā reģistrēto suņa vārdu.
11.12. Ciltsgrāmatā jāpiesaka viss metiens uzreiz, nav pieļaujama atsevišķu kucēnu reģistrācija.
11.13. Viena metiena visu kucēnu vārdiem jāsākas ar vienu un to pašu burtu. Zīmju skaits suņa vārdā, kopā ar audzētavas nosaukumu vai metiena pievārdu, nedrīkst pārsniegt 40 (ieskaitot atstarpes starp vārdiem).
11.14. Ar vienu audzētavas nosaukumu vai metiena pievārdu nedrīkst atkārtoti reģistrēt vienu un to pašu suņa vārdu.
11.15. Reģistrs ir Ciltsgrāmatas sastāvdaļa, kurā ieraksta:
a) suņus, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LSAA neatzītās ciltsgrāmatās un suņus bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, ja attiecīgās šķirnes pārstāvju reģistrācija LSAA ciltsgrāmatā ir mazskaitlīga;
b) kucēnus, kuru vecākiem nav trīspakāpju LSAA atzītas ciltsgrāmatas ierakstītu priekšteču ciltsrakstu, t.i., vecāki ir ierakstīti LSAA Reģistrā;
c) ar Ciltslietu Komisijas piekrišanu kucēnus, kuru vecāki neatbilst LSAA Ciltsdarba Reglamenta prasībām.
11.16. Punktā 11.15. a) un c) minētajiem suņiem ierakstam Reģistrā vajadzīga attiecīgās šķirnes kluba piekrišana. Punkta 11.15. a) minētos suņus var ierakstīt Reģistrā, ja tie saņēmuši divu ekspertu atzinumus par atbilstību šķirnes standartam ar eksterjera vērtējumu „ļoti labi" vai „teicami".
11.17. Suņi, kas ierakstīti Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā, ja tas ir saņēmis trīs eksterjera vērtējumus "teicami" un divus kvalitātes sertifikātus CQ LSAA sistēmā rīkotās izstādēs pie trim dažādiem ekspertiem. Tā partnerim jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem. Suni, kas ierakstīts Reģistrā pamatojoties uz p. 8.15.a) nosacījumiem, pieļaujams izmantot ciltsdarbā izņēmuma gadījumos ar šķirnes kluba, ciltsdarba komisijas kopā ar ekspertu kolēģiju un prezidija piekrišanu.
11.18. Reģistrā ierakstītie suņi, sākot ar ceturto paaudzi, var tikt pārcelti Ciltsgrāmatā.
11.19. Izcelsmes apliecības, kuras izdod, pamatojoties uz Reģistru, apzīmē "LSAA - ciltsrakstu Nr...". Punktā 11.15. a) minētajiem suņiem izcelsmes apliecības ailītē „suņa vārds" ieraksta vienu vārdu sastāvošu maksimāli no 12 burtiem. Visas izcelsmes ailītēs ir ieraksts „nav informācijas".
11.20. Izņēmumus, kas saistīti ar ierakstu Ciltsgrāmatā vai Reģistrā, var pieļaut vienīgi ar LSAA Ciltslietu Komisijas rakstveida piekrišanu.
11.21. Ciltsgrāmatā jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējās apskates brīdi. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķis, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.
12. CILTSRAKSTI.
12.1. Ciltsraksti ir suņa izcelšanās pierādījums, kurš tiek izsniegts pamatojoties uz ierakstiem Ciltsgrāmatā.
Tiem jābūt skaidri apzīmogotiem ar LSAA zīmogu un reljefa LSAA zīmogu.
12.2. Ciltsrakstos jābūt ierakstītam ne mazāk kā trijām priekšteču paaudzēm.
12.3. Ierakstus ciltsrakstos drīkst izdarīt tikai Ciltsgrāmatas vadītājs. Ierakstus ciltsrakstu pielikumā par izstāžu novērtējumu, darba īpašību pārbaudēm un ciltsdarba rezultātiem var izdarīt Ciltsgrāmatas vadītājs, eksperti, darba pārbaužu tiesneši.
12.4. Ciltsrakstu nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā tos izziņo par nederīgiem. Klubs, pēc pierādījumu pārbaudes, ierosina ciltsrakstu dublikāta izsniegšanu. Uz šādu ciltsrakstu veidlapas tiek uzspiests zīmogs "Dublikāts".
12.5. Īpašnieka maiņu ciltsrakstos apstiprina ar kluba zīmogu, ierakstot jaunā īpašnieka uzvārdu, adresi un īpašnieka maiņas noformēšanas datumu.
12.6. Kucēniem – vaislas brāķim tiek izdoti ciltsraksti ar zīmogu "Nav izmantojams ciltsdarbā".
13. MAKSĀJUMI.
13.1. Maksājumus par ciltsrakstu noformēšanu veic jaunie suņu īpašnieki. Audzētājs veic apmaksu par kucēna kartiņām. Kucēnu kartiņu jaunais suņa īpašnieks iesniedz LSAA Ciltsgrāmatā.
14. PĀRKĀPUMI.
14.1. Par šī Ciltsdarba Reglamenta pārkāpumiem var tikt sodīti klubu ciltsdarba vadītāji un kontrolieri, audzētavu īpašnieki, ja netiek nodrošinātas kvalitatīvas konsultācijas, pietiekama ciltsdarba kontrole un cīņa ar attiecīgai šķirnei piemītošiem defektiem un iedzimtām slimībām. Šajos gadījumos LSAA Ciltslietu Komisija veic pārbaudi un pierādījumu novērtēšanu. Savus slēdzienus tā nodod izskatīšanai LSAA padome
LSAA valdes locekle Laila Plīta
NOLIKUMS PAR CILTSGRĀMATAS KĀRTOŠANU
1. Par Ciltsgrāmatas kārtošanu atbild Ciltsgrāmatas vadītājs.
2. Visi ieraksti Ciltsgrāmatā tiek izdarīti, pamatojoties tikai uz dokumentāliem pierādījumiem.
3. Visu informāciju Ciltsgrāmatā saņem no klubu ciltsdarbu vadītājiem.
4. Lai reģistrētu metienu, ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc kucēnu dzimšanas Ciltsgrāmatā jāiesniedz:
a) metiena kartiņa, kas apstiprināta ar audzētāja vai audzētavas īpašnieka un kluba ciltsdarba vadītāja parakstu;
b) suņa un kuces oriģinālo ciltsrakstu kserokopijas;
c) vaislas suņiem ar ārzemēs izdotiem ciltsrakstiem – to oficiāli apstiprināts tulkojums, kā tas paredzēts 8.10. punktā;
d) eksterjera novērtējuma un darba spēju pārbaužu apliecinošu dokumentu kserokopijas;
e) pārošanās atļauja ar pārošanās aktu;
f) kvīts par kucēnu kartiņu apmaksu.
5. Metiena kartiņā Ciltsgrāmatas vadītājs ieraksta kucēniem piešķirtos numurus un kartiņu iešuj attiecīgās šķirnes sējumā.
6. Ciltsgrāmatas piešķiramo numuru "LSAA-00000000/00" veido sekojoši apzīmējumi:
a) LSAA – LSAA Ciltsgrāmatas apzīmējums;.
b) kārtas numurs ierakstam šķirnes sējumā;
c) kārtas skaitlis metienā.
7. Ciltsraksti ir stingrās uzskaites dokuments. Katrai ciltsrakstu blankai ir savs numurs, kurš tiek reģistrēts Ciltsgrāmatā.
8. Ierakstu pareizību ciltsrakstos apstiprina Ciltsgrāmatas vadītājs ar savu parakstu un LSAA Ciltsgrāmatas apaļo zīmogu.
9. Ciltsrakstos ieraksta sekojošus sasniegumus:
a) kluba, nacionālais, starptautiskais Čempions;
b) kluba, nacionālais, starptautiskais, pasaules uzvarētājs;
c) CACIB, CAC.
Pieņemts LSAA sēdē 2009. gada 20.aprīlī.
Grozījumi LSAA sēdē 2011.gada 17. Maijā
Grozījumi LSAA sēdē 2011.gada 22.decembrī
Grozījumi veikti LSAA sēdē 2019.gada 24. janvārī